Jāņa evaņģēlija skaidrojumi. 2.daļa

 "Mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda likumi, normas, pavēles, nodokļi un cietumi. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā par kristietību ir ļoti sagrozīts priekšstats, proti, ka būt kristietim nozīmē ievērot baušļus, pildīt noteiktus rituālus, paklausīt baznīcas organizācijas likumiem, katru dienu savā priekšā turēt “drīkst” un “nedrīkst” sarakstu.

Mārtiņa Lutera sprediķi par Jāņa evaņģēliju ir kā atsvaidzinošs pretstats visai šai moralizēšanai, ritualizēšanai, likumdošanai, kas notiek pasaulē un bieži vien arī draudzē. Lasītājs ik uz soļa varēs pārliecināties, ka Luters arvien mierina, iedrošina, stiprina un iepriecina kristiešus, kuriem ir jādzīvo naidīgi noskaņotajā pasaulē, kas arvien nicina un vajā visus, kuri apliecina savu ticību Kristum. Šajos sprediķos Luters ir dvēseļu gans un kopējs, kuram rūp tas, lai kristieši izietu cauri šīs pasaules ciešanām un grūtībām, nezaudējot paļāvību Kristum un iemantojot Viņa sagatavotos mājokļus mūžībā.

Ieskatam daži  citāti, kuros Luters iedrošina kristiešus pastāvēt līdz galam:

“Tādēļ, kaut arī ciešanas ir sāpīgas, tās mums tomēr nekaitē, ja zinām, ka Kristus un Tēvs mūs mīl. Jo debesu augstībā pie Tēva un Kristus ir tikai mīlestība un prieks. Kādēļ tad lai mēs baidītos no pasaules un velna? Ja tie negrib mūs mīlēt un būt mums žēlīgi, lai dusmojas un dara, ko spēj!

Redzi, tā Kristus, uzrunādams kristiešus, grib tiem sniegt mierinājumu un drosmi, kas tiem arī ir nepieciešama, jo viņi ir aicināti un sūtīti, lai cīnītos ne ar miesu un asinīm, bet ar elles varu, kurai pakļaujas visi, kas pasaulē grib būt gudri, izglītoti un svēti. Turklāt kristietim jāstājas pretī arī savai sirdij un sirdsapziņai, ko biedē grēks un Dieva dusmība. Kur tad lai ņem tādu spēku un drosmi, lai spētu to visu pārvarēt? – Tikai no tā, ka Kristus saka: Es esmu jūsos un jūs esat Manī – mēs esam viens!”"